Latvijas sociālo darbinieku biedrība

Mēs veidojam sociālo darbu Latvijā!

SDB rīkotā 5. konference „Sociālā darba aktualitātes 10 gadu šķērsgriezumā…”

SDB rīkotās 5. konferences „Sociālā darba aktualitātes 10 gadu šķērsgriezumā – izaicinājumi un iespējas” 2014. g. 13. novembrī KOPSAVILKUMS

Jau piekto gadu pēc kārtas 2014. gada 13. novembrī tika rīkota SDB sociālo darbinieku konference, kuras tēma šogad bija saistīta ar sociālā darba aktualitātēm 10 gadu šķērsgriezumā – tā izaicinājumiem un iespējām. Konference tika rīkota Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta augstskolā un tās dalībnieku skaits šogad bija vislielākais – pāri par 300 dalībniekiem no visas Latvijas. Konferences uzstāšanās tika savienotas arī ar LR Labklājības ministrijas izsludinātā konkursa “Labākais sociālais darbinieks Latvijā – 2014” uzvarētāju godināšanu, kas notika dienas otrajā daļā, un starp šī gada atzītajiem labākajiem sociālajiem darbiniekiem, kopskaitā sešiem, ir arī SDB biedre Ilze Rudzīte, Skrīveru sociālā dienesta vadītāja, par ko priecājamies un sveicam uzvarētāju.

Konferenci atklāja Ilze Skrodele-Dubrovska, Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktora vietniece, ar uzstāšanos „Sociālā darba aktualitātes – sociālā darba profesijas stiprināšanas nepieciešamība” (prezentāciju skat. zemāk), kurā atklāja plānotos sociālā darba atbalsta pasākumus no valsts budžeta un ES Struktūrfondu līdzekļiem laika periodā no 2014.-2020. gadam, kā arī atskatījās uz veiktajiem pasākumiem un darbībām 2014. gadā attiecībā uz sociālo dienestu un sociālā darba profesijas stiprināšanu, tādējādi sniedzot konferencei sociālā darba jomas aktualitāšu ietvaru.

Konferenci turpināja Andra Mite, Baltijas psiholoģijas un menedžmenta augstskolas studiju virziena Sociālā labklājība” vadītāja, sociālā darba programmu direktore, ar uzstāšanos „Sociālā darba izglītības aktualitātes – izglītības sistēmas 10 gadi – kur sociālie darbinieki mācīsies nākotnē?” (prezentāciju skat. zemāk), kurā diskutēja par nozares interešu pārstāvēšanu augstākajā izglītībā un sociālā darba jomā, veica kopsavilkumu par studiju virziena Sociālā labklājība akreditācijas rezultātiem un jaunajiem izaicinājumiem, uzskaitot visas augstskolas un studiju programmas, kas tiek realizētas uz doto brīdi sociālā darba jomā Latvijā, un izvērtēja augstākās izglītības lomu Profesionālā sociālā darba attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam, uzsverot sociālo darbinieku izglītības, profesionālās pilnveides un zinātniski pētnieciskās bāzes nepieciešamību un aktualitātes sociālā darba jomā.

Par NVO kā sociālo pakalpojumu sniedzēja attīstību Latvijā – tā izaicinājumiem un iespējām uzstājās Dace Blaževica, ilggadēja Nodibinājuma “Sociālo pakalpojumu aģentūra” vadītāja (prezentāciju skat. zemāk), kura aplūkoja NVO sektoru Latvijā, sniedzot labas NVO menedžmenta prakses piemērus un uzskaitot faktorus, kas veicina atšķirīgu NVO veidošanos. Uzmanība tika veltīta NVO attīstības un prakses piemēriem Latvijā, par piemēru ņemot Nodibinājumu “Sociālo pakalpojumu aģentūra” un uz tā pamata analizējot nodibinājuma profesionālo attīstību, attīstības posmus, priekšrocības un izaicinājumus, kas kopumā atklāja un parādīja NVO elastīgumu, radošo pieeju un pakalpojumu un metožu dažādību, sniedzot sociālos pakalpojumus dažādām sociālā darba mērķgrupām.

Kā nākamais uzstājās Mārtiņš Moors, Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks un Sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētājs, un diskutēja par jau ilgāku laiku sociālā darba jomā aktuālu jautājumu – par Sociālā darba likumu kā praksē radušos nepieciešamību (prezentāciju skat. zemāk). Uzstāšanās sākumā tika aplūkota sociālā darba jēdziena izpratnes neskaidrība, skatot to kā profesiju, kā problēmrisināšanas procesu un kā sociālā pakalpojuma sastāvdaļu. Tika analizēta pastāvošajā likumdošanā izveidojusies pretruna jautājumā, vai sociālais darbs ir sociālais pakalpojums vai nav, kā arī nepieciešamība likumdošanas līmenī noteikt sociālā darba prakses līmeņus (mikro, mezo, makro) un atbildīgos. Nākošais jautājums skāra nepieciešamību nodefinēt valsti kā sociālā darba „pasūtītāju”, nosakot valsts pārvaldes dažādu līmeņu atbildību par sociālā darba kā sabiedrības pasūtījuma izpildi. Tika konstatēts, ka nav noteiktas sociālā darbinieka tiesības un pienākumi jeb sociālo darbinieku tiesiskais statuss citu profesiju un atbalsta procesu lokā. Tāpat nav reglamentēts sociālā darba izpildes standarts, kas noteiktu, kas ir labi izpildīts sociālais darbs. Tālāk tika skarts jautājums par profesionālo garantiju nepieciešamību visiem sociālajiem darbiniekiem un aplūkots ētikas kodeksa statuss tiesību normu sistēmā. Tika diskutēts arī par sociālā darba izglītību, uzdodot seno jautājumu, vai tiešām Latvijā pastāv 4 atsevišķas sociālā darba speciālistu profesijas, vai tomēr viena profesija, bet četri amati? Noslēguma jautājums skāra sociālā darba kvalitātes kontroles sistēmas izveidi, secinot, ka sociālajam darbam Latvijā ir nepieciešama legāla aizsardzība, kas izraisīja konferences dalībniekos lielu atbalsta reakciju.

NVO sektora aplūkojumu sociālā darba kontekstā turpināja Andris Bērziņš, Latvijas Samariešu apvienības direktors, runājot par NVO kā sociālo pakalpojumu sniedzēju – par sadarbības iespējām ar pašvaldību (prezentāciju skat. zemāk). Savā uzstāšanās sākumā A. Bērziņš norādīja uz atšķirībām pašvaldības un NVO dažādajos uzstādījumos un funkcijās, bet vienotajā mērķi palīdzēt cilvēkam. Tika analizēta līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos NVO un pašvaldībās, un raksturoti dažādie sociālo pakalpojumu sniedzēji Latvijā, ietverot arī sociālos uzņēmumus. Tāpat tika aplūkoti dažādi pastāvošie mīti jeb aizspriedumi par trūkumiem NVO kapacitātei nodrošināt sociālos pakalpojumus iepretim pašvaldību uzkrātajai pieredzei, un aplūkots jautājums, kāpēc vispār ir izdevīgi deleģēt vai pirkt pakalpojumu no NVO. Kā piemērs labai praksei tika analizēta Latvijas Samariešu apvienības darbība, sniedzot pakalpojumus kā izglītības iestādei, kā labdarības organizācijai, kā sociālo pakalpojumu sniedzējai un kā veselības aprūpes iestādei. Tika uzsvērtas arī Samariešu apvienības inovācijas pēdējos gados, kas parādīja NVO elastīgumu jaunu sociālo pakalpojumu radīšanā un nodrošināšanā.

Uzstāšanās noslēdzošajā daļā Ina Balgalve, Tukuma novada p/a “Tukuma novada sociālais dienests” direktore, un Ilze Rudzīte, Skrīveru sociālā dienesta vadītāja un Latvijas Pašvaldību sociālo dienestu vadītāju apvienības biedre, kopīgi analizēja Sociālo darbu sociālajā dienestā dažādos aspektos (prezentāciju skat. zemāk), apkopojot sociālo dienesta vadītāju iesūtītos viedokļus. Sākumā tika aplūkoti pašvaldības/ sociālā dienesta uzdevumi pašos to pirmsākumos, pagājušā gadsimta 90. gados un parādītas to izmaiņas, attīstoties sociālās labklājības sistēmai un likumdošanai valstī, kā arī sociālo dienestu organizatoriskā struktūra Latvijas novados. Tika skarts jautājums par sociālo darbinieku specializācijām sociālajos dienestos un nepieciešamību pēc jomas speciālistiem. Tāpat tika aplūkotas arī biežāk sastopamās klientu sociālās problēmas un specifiskām klientu grupām raksturīgas sociālās problēmas. Tika runāts arī par sociālo dienestu vadītāju identificētajām grūtībām un izaicinājumiem situācijā, kur saskaras vecākas sociālās problēmas ar jaunām sociālām mērķgrupām un problēmām sabiedrības straujo pārmaiņu kontekstā un kas izaicina sociālā darbinieka identitāti, veido sociālā darba izskatu Latvijā. Arī dotā uzstāšanās saņēma lielu atbalsta reakciju no konferences dalībniekiem, parādot adekvātu sociālā darba analīzi sociālos dienestos un runājot par izaicinājumiem, attīstības iespējām un sistēmas sakārtošanas nepieciešamību.

Konferenci noslēdza Labklājības ministrijas izsludinātā konkursa “Labākais sociālais darbinieks Latvijā – 2014” uzvarētāju godināšana, ko organizēja Labklājības ministrijas pārstāvji, un kurā, kā jau minējām, tika paziņoti un apbalvoti 6 labākie sociālie darbinieki Latvijā, starp kuriem ir arī SDB biedre Ilze Rudzīte.
Pateicamies par sadarbību konferences organizēšanā LR Labklājības ministrijai, Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta augstskolai par konferences uzņemšanu savās telpās, un SDB biedriem par ieguldījumu konferences organizatoriskās puses nodrošināšanā.
Uz tikšanos nākošajā sociālo darbinieku konferencē 2015. gadā!

Sagatavoja valdes loceklis Valters Dolacis

Komentāru iespēja šobrīd ir liegta.