Latvijas sociālo darbinieku biedrība

Mēs veidojam sociālo darbu Latvijā!

10.11.2020. Valsts prezidents E.Levits tiekas ar Latvijas sociālo darbinieku biedrības pārstāvjiem

Latvijas sociālo darbinieku biedrības pārstāvjus Mārtiņu Mooru un Ievu Ozolu 10.novembrī pl.12.30 pie sevis uzņēma LR prezidents E.Levits.

Biedrības pārstāvjiem bija diskusija ar prezidentu gan par rezonansi rādījušo likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” grozījumu projektu, kurā bija paredzēts pašvaldību sociālos dienestus iesaistīt obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanas procesā, gan arī par sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nozares aktualitātēm kopumā.

Biedrības pārstāvji norādīja, ka sociālais darbs kā profesija radās uzreiz pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas 1991.gadā, savukārt, Latvijas sociālās drošības sistēmas reformas ietvaros tika izvirzīta prasība sociālā darba speciālistiem pēc augstākās izglītības sociālajā darbā. Sociālais darbs ir profesija, kura darbojas gan sabiedrības (makro līmenis), gan individuālu klientu (mikro līmenis) interesēs. Biedrības pārstāvji akcentēja, ka sociālajā darbā nozīmīgas ir uzticības attiecības un līdzvērtīga sadarbība starp sociālo darbinieku un klientu. Tāpēc arī iecerētais sociālo dienestu pienākums – veikt kontroli par sociālo iemaksu veikšanas pamatotību kontrastē ar sociālā darba profesionālajām vērtībām un principiem.

Prezidentu interesēja arī biedrības pārstāvju viedoklis par iecerēto nodokļu reformu kopumā. Biedrības pārstāvji pauda uzskatu, ka minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu noteikšanā neatkarīgi no personas ienākumiem, ir vērojamas tiesiskuma un samērīguma problēmas. Arī Levita kungs izteica savu vērtējumu, ka tā ir “diezgan primitīva reforma kompleksām problēmām”. Tas nozīmē, ka nevar vienkāršoti vērtēt visus pašnodarbinātos vai personas ar zemiem ienākumiem kā viendabīgu grupu un piedēvēt viņiem vienādu raksturojumu.

Tikšanās laikā tika pārrunāti arī ar sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības nozares kapacitāti saistītie jautājumi, piemēram, nepietiekamais sociālā darba speciālistu skaits un ka ilgstoši – jau kopš Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma spēkā stāšanās 2003.gadā netiek izpildīta likuma norma par sociālā darba speciālistu un iedzīvotāju attiecību 1 : 1000. Tāpat arī sociālo pakalpojumu iespējas visā Latvijā nav vienādas. Tas nozīmē arī, ka šā brīža asā reakcija un rezonanse no sociālajiem darbiniekiem, valsts, pašvaldības un nevalstiskajām organizācijām ir tikai sekas ilgstošai šīs jomas profesionāļu ignorēšanai sociālās politikas veidošanā un sociālo pakalpojumu attīstīšanā.

Tikšanās nobeigumā prezidents un biedrības pārstāvji panāca savstarpēju saprašanos, ka sociālie darbinieki ir īpaši profesionāļi sabiedrības pārvaldes kontekstā, jo, ikdienā strādājot ar sabiedrības sociāli mazaizsargātākajām grupām, kļūst par sociālo problēmu ekspertiem, redz šo sociālo grupu problēmas un vajadzības praktiskajā dzīvē. Tas, savukārt, var kalpot kā vērtīgs resurss lēmumu pieņēmējiem nacionālajā līmenī un politiķiem sociālās politikas veidošanas procesā. Sociālā darba profesijas uzdevums ir iestāties par to sabiedrības grupu interesēm, kuras pašas dažādu iemeslu dēļ nespēj sevi pienācīgi pārstāvēt. Sabiedrību sociālais darbs uztver kā sistēmu, kā vienotu organismu, kur problēmas, nevienlīdzība un netaisnība vienā tās daļā agrāk vai vēlāk rezultējas citās – nopietnākās problēmās. Sociāli darbinieki saskata sistēmiskas un cēloniskas saistības tur, kur citi to neredz. Tāpēc sociālo darbinieku profesionālā organizācija var sniegt nozīmīgu ieguldījumu demokrātiskās iekārtas stiprināšanā, labas valsts pārvaldes veidošanā un visu sabiedrības grupu līdzdalībā sociālās politikas veidošanā.

Informāciju sagatavoja M.Moors, Latvijas sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks

Komentāru iespēja šobrīd ir liegta.