Latvijas sociālo darbinieku biedrība

Mēs veidojam sociālo darbu Latvijā!

19.11.2020 notika trīs sociālo darbinieku publiskās sapulces – pie Saeimas un Labklājības ministrijas

Kā sociālo pakalpojumu nozares solidaritātes un vienoto prasību apliecinājums 19.novembrī pie LR Saeimas, LM un zibakciju veidā arī citās Latvijas pašvaldībās, notika sociālo darbinieku sapulces par sociālā darba nozīmīguma aktualizēšanu, kurās piedalījās vairāk kā 300 dalībnieku. Sapulcēs piedalījās sociālie darbinieki no visas Latvijas – gan pašvaldību sociālajiem dienestiem, gan nevalstiskā sektora, gan pašvaldību un valsts sociālo pakalpojumu sniedzējiem (Latvijas samariešu apvienība, Latvijas SOS bērnu ciematu asociācija, Nodibinājums Centrs Dardedze, Nodibinājums C Modulis, Biedrība Cerību spārni, Biedrība “Nepaliec viens”, Nodibinājums Fonds Kopā u.c.), piedalījās arī profesionālās organizācijas – Latvijas sociālo darbinieku biedrība, Latvijas sociālo dienestu vadītāju apvienība, Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācija.

Gan šajās sapulcēs, gan arī citos sociālo darbinieku saziņas kanālos ir izskanēja viennozīmīga prasība – arī Labklājības ministrijas augstākajām politiskajām un administratīvajām amatpersonām ir jāmaina savs darba un komunikācijas stils. Mēs aicinām jūs beidzot būt paškritiskiem un uzsākt konstruktīvu, līdzvērtīgu dialogu ar nozares organizācijām.

Sapulēs sociālie darbinieki aktualizēja sociālā darba būtību un nozīmi sabiedrībā. Sociālais darbs ir profesija, kura darbojas gan sabiedrības, gan individuālu klientu interesēs. Sociālie darbinieki uzsver, ka sociālajā darbā nozīmīgas ir uzticības attiecības un līdzvērtīga sadarbība starp sociālo darbinieku un klientu. Tāpēc arī iecerētais sociālo dienestu pienākums – veikt kontroli par sociālo iemaksu veikšanas pamatotību kontrastē ar sociālā darba profesionālajām vērtībām un principiem.

Konteksts: Pēdējo nedēļu laikā ir aktualizējies jautājums par Finanšu un Labklājības ministriju ieceri iesaistīt obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanā pašvaldību sociālos dienestu, paredzot, ka minimālās obligātās iemaksas pašnodarbinātajiem nebūtu jāveic, “ja sociālais dienests ir sniedzis apliecinājumu, ka persona nekvalificējas minimālo obligāto iemaksu veikšanai par iepriekšējo ceturksni”. Šāda iecere ir izsaukusi ne tikai plašus protestus sociālo darbinieku vidū, bet arī vairāku politiķu neizpratni par šādas sociālajiem dienestiem neraksturīgas funkcijas uzlikšanu. Diskusijas ar profesionālajām organizācijām pirms šīs ieceres izstrādes netika veiktas, kā arī nenotika citāda veida sabiedrības iesaiste. Par minētās ieceres pretrunīgumu diskusijas notika gan 4.novembra Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē, gan arī 5.novembra Ministru kabineta sēdē. Kaut arī ir izskanējis, ka valdošās koalīcijas partijas ir pieņēmušas lēmumu neiesaistīt pašvaldību sociālos dienestus minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu administrēšanā, sociālie darbinieki norāda, ka pats fakts, ka situācija ir nonākusi tik tālu, liecina par Finanšu un Labklājības ministrijas vadības nekompetenci un Labklājības ministrijas vadības nespēju argumentēt sociālo pakalpojumu nozares intereses un specifiku. Acīmredzot, ir nepieciešams politiķiem un sabiedrībai atgādināt, ka sociālie darbinieki nav tikai akli izpildītāji, bet nozare, kas sniedz nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības labklājībā un funkcionēšanā. Daudzi sapulču dalībnieki joprojām uzstāja uz Labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) demisiju.

Komentāru iespēja šobrīd ir liegta.