Latvijas sociālo darbinieku biedrība

Mēs veidojam sociālo darbu Latvijā!

26.11.13. Saeimas Sociālās drošības apakškomisija

Otrdien, 2013.gada 26.novembrī notika Saeimas Sociālās drošības apakškomisijas sēde, kurā tika skatīts jautājums par sociālo darbinieku studiju vietu finansēšanu no valsts budžeta.

Izskatāmo jautājumu iniciēja Rīgas Stradiņa universitāte (vēstuli skatīt pielikumā).
Lai līdz 2020.gadam varētu nodrošināt normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi attiecībā uz kvalificētu sociālā darba speciālistu skaitu, kā arī, lai nodrošinātu ilgtspējīgu profesionāla sociālā darba attīstību, tad nepieciešams ik gadu pirmajā kursā uzņemt vismaz 205 studentus, t.sk., 150 pamata studijās, 50 maģistrantus un 5 doktorantus, kuriem arī turpmākajā studiju procesā (līdz attiecīgās kvalifikācijas vai grāda iegūšanai) nodrošināmas valsts budžeta studiju vietas. Līdz ar to 2014./2015.studiju gadā ir nodrošināms valsts budžeta studiju vietu finansējuma turpinājums arī tiem studentiem, kuri uzsākuši studijas iepriekšējos studiju gados.

Sanāksmē piedalījās sociālā darba studiju programmu realizētāju augstskolu pārstāvji (RSU, LKrA, Attīstība, Baltijas psiholoģijas un menedžmenta augstskola, Liepājas universitāte), kā arī LM pārstāve I.Skrodele – Dubrovska, VM pārstāvis Ēriks Miķītis, FM pārstāve Čēma. Sociālo darbinieku biedrību pārstāvēja valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Moors.

Tā kā RSU budžeta vietas sociālajiem darbiniekiem tiek finansētas no Veselības ministrijas budžeta, RSU Labklājības un sociālā darba katedras vadītāja L.Vilka informēja par dažādiem sociālā darba sniegšanas modeļiem slimnīcās – izveidots soc-dienests slimnīcā, slimnīcā strādā pašvaldības sociālais darbinieks, slimnīcā nav sociālā darba speciālista, bet nepieciešamo atbalstu nodrošina ārstniecības personāls.
L.Vilka nformēja arī par esošās sociālā darba augstākās izglītības situāciju un analīzi.

Budžeta vietas – LU 10, LiepU – 60, RSU 45. Budžeta vietas LU un LiepU tiek finansētas no Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta, bet RSU – no Veselības ministrijas budžeta.
LkrA rektore S.Gūtmane uzsvēra, ka budžeta vietu izveidošanā būtu jāievēro vienāda pieeja valsts un privātām augstskolām.

Sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Moors pauda biedrības nostāju par izskatāmo jautājumu:

  • šobrīd likumdošanā minētās funkcijas un uzdevumi, kas ir uzlikti pašvaldībām sociālā darba jomā, ir plašāki nekā pašvaldību rīcībā esošie līdzekļi, jo pašvaldībām ir risināmas arī daudzas citas iedzīvotājiem svarīgas jomas;
  • ja politiku veido LM, tad arī šai funkcijai – sociālā darba studiju programmas budžeta vietu finansēšana augstskolās – būtu jābūt LM atbildībā kopā ar finansējumu un jāprasa atbildība par rezultātu – pastāvošās likuma prasības īstenošanu. Ir acīmredzams, ka pašreizējā situācija, kad par sociālā darba budžeta vietu sadali atbild Izglītības un zinātnes ministrija, nav efektīva;
  • VM arī, iespējams, būtu jāsaglabā līdzfinansējums esošajā apmērā ar specializāciju ‘sociālais darbs ārstniecības iestādē’, jo soc-darbinieks ir ārstniecības atbalsta personāls saskaņā ar Ārstniecības likumu un tam pakārtotajiem MK noteikumiem;
  • pašvaldības, lai tās nodrošinātu atbilstošu sociālā darba speciālistu skaitu un prasības pēc augstākās izglītības esošajiem sociālajiem darbiniekiem, būtu jāietekmē nevis ar sodīšanas metodi, bet ar pozitīvo stimulu metodi;
  • piekrītam, ka vienādai budžeta vietu sadalei ir jābūt neatkarīgi no augstskolas piederības formas (valsts vai privāta).

Sanāksmes noslēgumā komisijas priekšsēdētāja Aija Barča apsolīja, ka Izglītības un zinātnes ministrija tiks informēta par izskanējušajiem viedokļiem. Kad Izglītības un zinātnes ministrija būs gatava nākt runāt par šo jautājumu, tad diskusija tiks turpināta.

Informāciju sagatavoja M.Moors

Par budžeta pieprasījumu Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) sociālā darba studiju programmām >

Komentāru iespēja šobrīd ir liegta.