2026.gada 24. septembrī notika Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sēde
2026. gada 24. septembrī notika Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sēde, kurā biedrību pārstāvēja valdes priekšsēdētāja Una Lapskalna-Alksne.
Sēdes galvenā uzmanība tika veltīta topošajai sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmai. Padome izskatīja divus būtiskus jautājumus – vispārīgos sociālo pakalpojumu kvalitātes standartus, kritērijus un rādītājus, kā arī specifiskos kvalitātes standartus ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem institūcijās.
Izstrādātie standarti ir pirmais posms jaunās sociālo pakalpojumu kvalitātes uzraudzības sistēmas veidošanā. Turpmāk paredzēts izstrādāt arī standartu piemērošanas metodiku, praktiskos izvērtēšanas instrumentus un mācību programmu, kā arī standartus pārbaudīt izmēģinājumprojektā.
Diskusijā par vispārīgajiem sociālo pakalpojumu kvalitātes standartiem Una Lapskalna-Alksne uzsvēra nepieciešamību kvalitātes novērtēšanā izmantot tādu pieeju, kas ļauj iegūt objektīvāku priekšstatu par klienta labbūtību un pakalpojuma kvalitāti.
Biedrības pārstāve rosināja apsvērt neatkarīgas mobilas profesionāļu grupas izveidi, kas apmeklētu sociālo pakalpojumu sniegšanas vietas un vērtētu pakalpojumu kvalitāti, mazinot iespējamu interešu konfliktu.
Tāpat tika uzsvērts, ka klienta labbūtību nevar pilnvērtīgi novērtēt tikai ar vienreizēju interviju vai dokumentu pārbaudi. Klienta atbildes un pašsajūtu var būtiski ietekmēt konkrētās dienas apstākļi, tādēļ nepieciešams domāt par regulārāku novērtēšanu ilgākā laika periodā, vērojot klienta pašsajūtas un labbūtības dinamiku.
Diskusijas laikā Padomes locekļi arī aktualizēja nepieciešamību skaidri nodalīt pakalpojuma sniedzēja, pašvaldības un valsts atbildību kvalitātes uzraudzībā, izvairīties no dažādu uzraugošo institūciju funkciju dublēšanās un nodrošināt vienotus kvalitātes vērtēšanas principus.
Padome vienojās pilnveidot vispārīgos sociālo pakalpojumu kvalitātes standartus, tostarp papildināt tos ar objektīviem, datos balstītiem kvalitātes rādītājiem, ietvert pakalpojumu rezultātu novērtēšanu un precizēt pakalpojumu sniedzēju, pašvaldību un valsts kompetenci kvalitātes uzraudzības procesā.
Savukārt, diskutējot par ilgstošās sociālās aprūpes kvalitāti, īpaša uzmanība tika pievērsta klientu dažādajām vajadzībām, cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un demenci, vardarbības novēršanai, incidentu un risku izvērtēšanai, kā arī ģimeniskai videi pietuvinātas aprūpes principiem.
Padome nolēma pilnveidot arī šos standartus, tostarp paredzot bērniem specifiskus vardarbības prevencijas principus, mērķa grupām pielāgotu ziņošanas kārtību un praktiski izmantojamu, pakalpojumu sniedzējiem saprotamu metodiku ar labās prakses piemēriem.
Latvijas Sociālo darbinieku biedrībai ir būtiski iesaistīties sociālo pakalpojumu kvalitātes sistēmas veidošanā, lai tās centrā būtu ne tikai formāla prasību izpilde, bet cilvēka dzīves kvalitāte, klienta pieredze un profesionāli pamatots sociālais darbs.
Ētika
Komentāru iespēja šobrīd ir liegta.