Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sēde 05.02.2021.
Sociālo darbinieku biedrības valdes locekle Linda Ozola 2021.gada 5.februārī piedalījās Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sēdē.
Sanāksmes vadītājs Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks, atklājot sanāksmi informē, ka sanāksme ir paredzēta SAM 9.2.2.1.pasākuma „Deinstitucionalizācija” un 9.2.2.2.pasākuma “Sociālo pakalpojumu atbalsta sistēmas pilnveide” ieviešanas uzraudzībai.
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta vecākā eksperte Kristīne Lasmane sanāksmes dalībniekiem sniedza pārskatu par Deinstitucionalizācijas procesa progresu. Sākotnējo reģionālo plānu izstrādes aizkavēšanās dēļ un pašvaldību līdzfinansējuma nodrošinājuma problemātikas dēļ, šobrīd ERAF projektu īstenošana ir aizkavējusies aptuveni par 2 gadiem. Kopumā visu reģionu Deinstitucionalizācijas plānos ir veiktas ļoti daudz izmaiņas un grozījumi, gan mainot izveidojamo pakalpojumu veidus, gan arī mainot izveides adreses un tādējādi ieviestu finansiāli mazāk ietilpīgu projektu.
Biedrības “Latvijas Kustība par neatkarīgu dzīvi” valdes priekšsēdētāja Inga Šķestere aktualizē problēmu ar no institūcijām iznākušo personu līdzekļu neesamību uzsākot patstāvīgu dzīvi, ilgstošas aprūpes iestādes nepietiekamo sadarbību ar klienta nākamo pakalpojumu sniedzēju sabiedrībā, kas rada grūtības klientam sagatavoties jaunajai dzīves situācijai. Problēma ir arī ar senajiem klientu izvērtējumiem, kas neatbilst klientu šī brīža situācijai un pakalpojumu nepieciešamībai.
Labklājības Ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš uzskata, ka biedrības aktualizētos jautājumus var atrisināt ar darba organizatoriskiem jautājumiem.
Alīna Dūdele prezentēja piltoprojekta “Sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu finansēšanas mehānisms bērniem ar funkcionāliem traucējumiem” rezultātus. Individuālā budžeta modelī novērtē bērna individuālās vajadzības un tad attiecīgā budžeta rāmja ietvaros projektē nepieciešamos pakalpojumus, kurus iekļauj bērna atbalsta plānā. Atbalsta plāna sastādīšanā iesaista vecākus, lai viņi būtu ieinteresētāki un aktīvāki arī atbalsta plāna pakalpojumu izmantošanā. Individuālā budžeta plāna modelim ir izstrādātas 3 dažādas budžeta aprēķina metodikas. Izstrādātāji iesaka šajā modelī iekļaut ne tikai sociālos pakalpojumus, bet arī izglītības un veselības aprūpes pakalpojumus.
Mārtiņš Moors akcentē nepieciešamību Individuālā budžeta modelī paredzēt arī vecāku finanšu līdzdalību.
Biedrība “Zelda” prezentēja Atbalsta personas pakalpojumu – pakalpojuma aprakstu, organizēšanas un finansēšanas kārtību, izmēģinājumprojekta rezultātus, izvērtējuma rezultāti par atbalsta personas pakalpojuma integrēšanas iespējām esošajā sociālo pakalpojumu sistēmā. Biedrība secina, ka atbalstītā lēmumu pieņemšana nav savietojama ar aizgādnību. Pakalpojumu sniedzējiem jābūt apmācītiem un darbībai jābūt pārraudzītai. Ir jāveido jauna profesija, specialitāte.
Par dalību cilvēktiesību komisijā Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sēde 26.03.2021.
Komentāru iespēja šobrīd ir liegta.