Latvijas sociālo darbinieku biedrība

Mēs veidojam sociālo darbu Latvijā!

Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sēde 13.01.2021.

Sociālo darbinieku biedrības valdes locekle Linda Ozola 2021.gada 13.janvārī piedalījās Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sēdē.

Labklājības ministre Ramona Petraviča uzrunā klātesošos un prezentē ministrijas aktivitātes un to nozīmību mērķgrupām, kā arī ministrijas investīcijas. Aicina visas puses (valsts un pašvaldības sektoru un NVO) sadarboties kopīgo interešu labā un darboties sociālo pakalpojumu attīstībā un pakalpojumu uzlabošanā.

Labklājības ministrijas valsts sekretārs Ingus Alliks informē par darba procesu pie pamatnostādņu “Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021. – 2027.gadam” izstrādes. Šobrīd notiek iesūtīto priekšlikumu izskatīšana un attiecīgu precizējumu veikšana pamatnostādnēs.

Sociālās aizsardzības un darba tirgus politikas pamatnostādnes 2021. – 2027.gadam sanāksmē prezentēja Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktore Diāna Jakaite. Diāna Jakaite informē par dokumenta izstrādes procesu un to, ka pamatnostādņu izstrādei netika veidotas darba grupas, bet tika ņemti dažādās darbnīcās apkopotie viedokļi un dažādu organizāciju ministrijai iesniegtie priekšlikumi. Atzīmē, ka ne visi izaicinājumi ir iztirzāti tālāk uzdevumos, jo 7 gadu periodā visus izaicinājumus nevarot atrisināt. Līdz ar to pamatnostādņu izstrādātāji esot veikuši izaicinājumu un uzdevumu prioritizēšanu. Diāna Jakaite informē, ka izstrādātāji noteikti ņems vērā iesūtītos priekšlikumus un īpašu uzmanību pievērsīs sociālo pakalpojumu sadaļai. Horizontālajā sociālās aizsardzības un darba tirgus jautājumu sadaļā, tiešām galvenais akcents esot uz LM iestādēm (ar mērķi piesaistīt finansējumu nozares iestādēm), bet uz sadarbības partneriem attiecoties otrais rīcības virziens. Bērnu, ģimeņu un jauniešu pamatnostādnes tiekot veidotas kā atsevišķs dokuments un līdz ar to sociālie pakalpojumi šai mērķgrupai būšot šajā jaunveidotajā dokumentā. Pēc pamatnostādņu pieņemšanas, pamatnostādņu uzdevumi detalizēti tikšot risināti caur nozaru politikas plānošanas dokumentiem – plāniem 2021.-2023.gadam.
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktors Aldis Dūdiņš komentēja pamatnostādņu sociālo pakalpojumu jomas sadaļai saņemtos priekšlikumus un pauda uzskatu, ka lielāko daļu priekšlikumu ir jāiestrādā plānošanas dokumentos un sociālo pakalpojumu “groza” dokumentā, nevis pamatnostādnēs. Aicina uztvert pamatnostādnes kā “jumta” dokumentu.

Sanāksmes dalībnieki Labklājības ministrijai izsaka bažas par to, ka pamatnostādnēs ir paredzēti ieguldījumi aprūpes institūcijās, bet nav atspoguļots ieguldījums sabiedrībā balstītajos pakalpojumos.
Labklājības ministrijas Sociālās politikas plānošanas un attīstības departamenta direktore Diāna Jakaite informē, ka pēc pamatnostādņu precizēšanas, atbilstoši iesniegtajiem priekšlikumiem, ir plānots organizēt vēl kādu diskusiju par pamatnostādņu gala variantu.

Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Mārtiņš Moors, aicina tos padomes locekļus, kas vēl nav izteikuši priekšlikumus par pamatnostādņu projektu, iepazīties ar pamatnostādnēm un iesūtīt Labklājības ministrijai priekšlikumus. Notiek diskusija ar Labklājības ministrijas pārstāvjiem par pamatnostādņu pilnveides nepieciešamību. Mārtiņš Moors īpaši akcentē nepieciešamību pamatnostādnēs piestrādāt pie starpnozaru (sociālā joma, veselības aprūpes joma un izglītības joma) jautājumu akcentēšanas un risināšanas.

Latvijas Samariešu apvienības pārstāvis Andris Bērziņš vērš uzmanību uz to, ka nepieciešams risināt visas sistēmas problēmas. Atzīmē, ka sociālo pakalpojumu sistēmā ir daudz jautājumi, uz kuriem nav atbildes un risinājuma variantu.

Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa prezentē sociālo pakalpojumu “groza” darba grupas priekšlikumus vienotas pieejas veidošanai sociālo pakalpojumu nodrošināšanā. Darba grupa ir pārskatījusi sociālo pakalpojumu iedalījumu un minimālo nodrošināmo sociālo pakalpojumu klāstu, atbilstoši dažādu mērķgrupu vajadzībām. Pakalpojumi tiek strukturēti pa mērķgrupām. Sociālais darbs kā sociālais pakalpojums tiek strukturēts ņemot vērā sociālā darbinieka nodarbinātības jomu – sociālais dienests, cits sociālo pakalpojumu sniedzējs, citas nozares pakalpojumu sniedzējs. Darba grupa secinājusi, ka ir jāpārskata sociālo pakalpojumu terminoloģija un jāveic attiecīgi grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Obligāti nodrošināmie sociālie pakalpoji ir jānosaka likumā. Attiecīgi ir jāpārskata arī sociālo pakalpojumu samaksas kārtība. Normatīvo aktu izstrāde sociālo pakalpojumu “groza” darba grupas priekšlikumu ieviešanai, notiks 2021.gadā.

Lielo pilsētu asociācijas pārstāvis Mārtiņš Moors aicināja Labklājības ministriju organizēt diskusiju par vairāku pakāpju (atbilstoši pašvaldības lielumam) sociālo pakalpojumu “groza” ieviešanas lietderību. Atzīmē, ka obligāts pakalpojumu grozs dzīvē darbosies tikai tad, ja šim mehānismam būs atbilstošs kontroles mehānisms.

Dalībnieki izdiskutēja sociālo pakalpojumu “groza” izstrādes jautājumus. LM arī turpmāk, izstrādājot konkrētus sociālo pakalpojumu “groza” ieviešanas mehānismus, ir gatava sadarboties ar sadarbības partneriem NVO un citās institūcijās.

Komentāru iespēja šobrīd ir liegta.