Latvijas sociālo darbinieku biedrība

Mēs veidojam sociālo darbu Latvijā!

Sociālā darba loma COVID 19 izraisītās ārkārtas situācijā sabiedrībā

Gandrīz visas pasaules valstis izjūt Corona vīrusa tiešo un netiešo ietekmi. Šobrīd pasaule piedzīvo jaunus, iepriekš nebijušus izaicinājumus un sociālā darba profesijas loma, rūpēs par sabiedrības labklājību šādos brīžos ir īpaši nozīmīga.

Latvijas sociālie darbinieki nav atrauti no globālajiem un valsts procesiem, gluži otrādi – katrs savā darba vietā aktīvi iesaistās situācijas normalizēšanā un palīdzībā cilvēkiem, kuriem tā ir nepieciešama.
Latvijas sociālā darba profesionāļi, kuri strādā daudzās valsts, pašvaldības un nevalstiskajās organizācijās, sniedzot atbalstu mazaisargātajām iedzīvotāju grupām, esošajā ārkārtas situācijā var sekot Starptautiskās sociālo darbinieku federācijas (IFSW) un Sociālo darbinieku biedrības vadlīnijām.

  1. Ārkārtas situācijā ļoti nozīmīga ir sociālo darbinieku loma mikro līmeņa un mezo līmeņa praksē, sniedzot informatīvu un praktisku palīdzību iedzīvotājiem. Tādejādi mazinot kopienas iedzīvotāju trauksmi un palīdzot rast risinājumus sociāli izolētiem, vientuļiem cilvēkiem un cilvēkiem, kuriem ir grūtības izprast esošo situāciju un atbilstoši reaģēt.
  2. IFSW uzsver, ka sociālajiem darbiniekiem ir ļoti nozīmīga loma kopienas iedzīvotāju informēšanā, informācijas izplatīšanā. Sociālie darbinieki var sagatavot informāciju atbilstoši klientu vajadzībām un spējām izprast informāciju, īpaši veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem.
  3. Sociālie darbinieki var veicināt kopienas iedzīvotāju solidaritāti, piemēram, mazinot stigmatizāciju vai tās riskus. Sociālo darbinieku mierīgā stāja, attieksmes un sniegtā informācija ir būtisks elements, veicinot kopienas vienotu izpratni un labsajūtu arī krīzes situācijās.
  4. Sociālajiem darbiniekiem būtu jāpārliecinās, ka ietvertie ārkārtas situācijas plāni iekļauj visas mazaisargātās iedzīvotāju grupas.
  5. Sociālie darbinieki ģimenēm ar bērniem pievērsīs īpašu uzmanību un sniegs atbalstu ģimenēm, kurās ir augsti apdraudējumu riski, t.sk. pamatvajadzību nodrošināšanai. Laikā, kamēr tiek slēgtas skolas un tiek apstādināti daudzi atbalsta pakalpojumi (ģimenes asistentu, psiholoģiskās palīdzības u.c. pakalpojumi), pievēršot uzmanību arī tam, vai ģimene spēj nodrošināt pamatvajadzības.
  6. Sociālā darba profesijā ir raksturīga proaktivitāte. Tādēļ nozīmīgas ir sociālo darbinieku diskusijas katrā institūcijā, organizācijā vai iestādē, atbildot uz jautājumu: “Kā mēs varam pārliecināties, vai mūsu kopienas locekļiem ir tas, kas viņiem vajadzīgs, un ka viņi ir gatavi vīrusa sekām?”, “Vai ir kaut kas, kas mums būtu jādara, lai novērstu vai mazinātu negatīvās sekas?” u.c.
  7. Sociālie darbinieki var iesaistīties pasākumos, kas saistīti ar praktiskas palīdzības nodrošināšanu, īpaši, ja tas ir saistīts ar cilvēkiem, kuri ir atkarīgi no pakalpojumu sniedzējiem (piem., aprūpe mājās).
  8. Sociālie darbinieki var organizēt sociālās izolētības mazināšanas pasākumus (tas var ietvert tiešsaistes sarunas individuāli vai grupā, sarunas pa tālruni).

IFSW ir izdevusi paziņojumu, kurā teikts, ka nekavējoties ir jāiegulda papildus valsts vai pašvaldības finansējums sociālajiem darbiniekiem un citiem profesionāļiem, kuri reaģē uz vīrusu, lai atbalstītu un aizsargātu darbaspēku un kopienas.

Jau šobrīd ir jādomā par pasākumiem, kas mazinātu ārkārtas situācijas iespējamo negatīvo ietekmi uz esošo sociālo pakalpojumu sistēmu. Latvijā nozīmīgs sociālo pakalpojumu nodrošinātājs ir nevalstiskais sektors, tāpēc lielai daļa sociālo pakalpojumu sniedzēju ikmēneša finansējums ir atkarīgs no sniegto pakalpojumu kontaktstundu skaita. Sociālo pakalpojumu sniedzējiem viens mēnesis nesniedzot pakalpojumu var radīt ļoti nozīmīgas sekas tā darbībā.

Notiekot visaptverošiem cilvēkus distancējošiem pasākumiem, pastāv situācija, ka iepriekš plānotie un klientiem nepieciešamie sociālie pakalpojumi netiek sniegti, kā rezultātā sociālajiem darbiniekiem nevarēs samaksāt algas, nevarēs samaksāt sociālā pakalpojuma telpu īres un citas izmaksas. Šāda situācija var radīt neparedzamas negatīvas sekas gan sociālajiem darbiniekiem, speciālistiem un organizācijām kopumā, jo jaunu sociālo pakalpojumu izveide un uzsākšana ir ļoti laika un citu resursu ietilpīga. Tāpēc aicinām publisko sektoru darīt visu iespējamo, lai vienotos ar sociālo pakalpojumu sniedzējiem par kompensējošiem pasākumiem, kas ļautu saglabāt sociālo pakalpojumu sniedzēju spējas atsākt sociālo pakalpojumu nodrošināšanu pēc tam, kad ārkārtas apstākļi būs beigušies.
Sociālo darbinieku biedrība aicina sociālos darbiniekus izturēties atbildīgi pret savu un klientu veselību, īpaši pievēršot uzmanību paaugstināta riska pakļautajām grupām, piemēram, vecāka gada gājuma cilvēki, fiziski novājināti, cilvēki ar hroniskām saslimšanām. Lūdzam turēt līdzsvarā profesionālās un personiskās aktivitātes, saudzējot arī savu veselību.
Sociālajiem darbiniekiem, kuri turpina strādāt un sniegt atbalstu klientiem, iesakām izmantot individuālās vai grupas online-supervīzijas iespējas.

Aicinām, sekot Pasaules Veselības organizācijas (PVO), Starptautiskās sociālo darbinieku federācijas (https://www.ifsw.org/) un oficiālajai informācijai Latvijā, lai varētu ievērot visus noteiktos drošības pasākumus un ieteikumus.

Neskaidros jautājumus, būtisku informāciju vai ierosinājumus variet sūtīt Sociālo darbinieku biedrībai sdbiedriba@gmail.com

Komentāru iespēja šobrīd ir liegta.