Latvijas sociālo darbinieku biedrība piedalās Starptautiskās sociālā darba federācijas konferencē Vīnē
No 2019.gada 8. līdz 11.septembrim Vīnē notika Starptautiskās sociālo darbinieku federācijas (IFSW) rīkotā konference Sociālā aizsardzība un cilvēka cieņa (Social protection and human dignity). Kopumā konferencē piedalījās ap 500 pārstāvji no 47 pasaules valstīm un bija iespējams gūt pasaules pieredzi vairāk kā 80 prezentācijās. Konferences dalībniekus uzņēma Austrijas sociālo darbinieku asociācija, kura nesen svinēja tās pastāvēšanas 100 gadus. Šajā konferencē piedalījās arī Sociālo darbinieku biedrības pārstāve Ieva Ozola, kas ar konferencē iegūtajām atziņām dalījās arī ar citiem Sociālo darbinieku biedrības biedriem 12.oktobra sanāksmē. Ieskatam sniedzam īsu atziņu un konferences galveno tēmu atspoguļojumu.
Viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas caurvija visu konferenci, bija: vai sociāla Eiropa ir iespējama? Tas skar arī jautājumus par to, kāda ir sociālā darba loma Eiropā? Konferencē daudz izskanēja viedoklis, ka sociālajiem darbiniekiem ir jāatgriežas pie sociālā darba sākotnējās lomas, proti, iesaistīšanās sociālās politikas veidošanā, aktīvāk realizējot pārmaiņu virzītāja lomu. Tas nozīmē arī darboties makro līmenī, pārstāvot sociāli mazaizsargātāko sabiedrības daļu politikas veidotāju dienas kārtībā.
Starptautiskā sociālā darba federācija piedalās Globālās agendas (The Global Agenda – https://www.ifsw.org/social-work-action/the-global-agenda/) gatavošanā, arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra (https://ec.europa.eu/commission/priorities/deeper-and-fairer-economic-and-monetary-union/european-pillar-social-rights_lv) aktualizēšanā un Eiropas sociālās hartas (https://m.likumi.lv/doc.php?id=56660) uzlabošanā. Galvenā ideja ir – ienest sociālā darba īpašo skatījumu ES politikas nostādnēs. Konferencē notika diskusija par to, kas ir tie argumenti, kā pamatot sociālo dimensiju, lai Eiropas ekonomiskā attīstība būtu saskaņota ar sociālo attīstību.
Tika izteiktas arī idejas, ka būtu jāaktivizē radikālo sociālo darbu visos līmeņos – mikro, mezo un makro. Tas nozīmē aktīvākā veidā iesaistīties par cilvēku / klientu tiesībām pretstatā institūcijas vajadzībām. Šis konflikts tika minēts daudzās prezentācijās, institucionalizēšanās, birokratizēšanās tēma tika minēta daudz, kas norāda, ka šī tendence Eiropai ir kaut kas kopīgs, ka šī problēma ir novērojama daudzās valstīs. Tika akcentēts, ka klienta intereses var būt pretstatā tās institūcijas interesēm un priekšrakstiem, kurā sociālais darbinieks strādā. Kā viens no risinājumiem šādas tendences mazināšanā ir apvienošanās profesionālajās organizācijās un kopīga viedokļa paušana, aizstāvot klientus no pārmērīgas birokratizācijas ietekmes un viņu dzīvi un piedāvātajiem risinājumiem. Tātad var teikt, ka viena no tēmām bija sociālā darba zūdošā loma jeb līdzsvars starp indivīdu un sabiedrību.
Kā rezultāts iepriekš minētajai tendencei ir tas, ka sociālie darbinieki sāk indivīda problēmas individualizēt, t.i., sociālās problēmas no politiskām transformē par personiskām, neskatoties uz to, ka patiesībā daudzu problēmu izcelsme un cēloņi ir meklējami sociālajā vidē, piemēram, strādājošo nabadzība, sieviešu atalgojuma nevienlīdzība darba tirgū, imigrācija u.c. Un tāpēc sociālā darba profesijas uzdevums ir nepalikt tikai mikro līmenī, bet redzēt arī plašāku sociālo vidi un nepieciešamās izmaiņas tajā.
Kā galvenās problēmas jeb tēmas ES sociālā darba jomā var minēt sekojošās:
- Sabiedrības radikalizācija;
- Diskriminējoša attieksme pret minoritātēm;
- Attiecības ar migrāciju / imigrāciju, t.sk. sociālo darbinieku iekšējie konflikti, ja paša vērtības nesaskan ar šo realitāti;
- Sieviešu nevienlīdzība darba tirgū un politikā;
- Nabadzība un tās mainītās formas – aktuāla problēma ir zemo algu zona, kas ir viena no mūsdienu jaunām nabadzības formām, arī slēptā nabadzība;
- Veco cilvēku tiesības – cilvēktiesībās netiek izdalīti vecie cilvēki kā atsevišķa grupa. Problēmas ir saskatāmas senioru (it īpaši ar aprūpes vajadzībām) iesaistīšanā lēmumu pieņemšanā un pārejā uz ilgstošo sociālo aprūpi. Referenti aicināja uzlūkot šo mērķa grupu kā aktīvus sabiedrības locekļus.
Konferencē bieži tika minēts arī ir kopienas darbs un tā potenciāls. Ja cilvēki ir attiecībās ar drošām kopienām, ja tādas ir izveidotas, tad kopienām ir liels potenciāls risināt kopīgas problēmas un radīt drošības sajūtu. Piemēram, Vācijā ir augsts etnisko konfliktu līmenis jauniešu vidū, tāpēc Vācijas sociālie darbinieki mēģina organizēt kopienas aktivitātes, lai starp dažādām grupām veidotu saiknes. Tāpat tika aktualizēts kopienas darbs kā studiju priekšmets izglītības programmās vienlīdzības vairošanas kontekstā. Kopienas darbu ir svarīgi iekļaut jau izglītības procesā, lai uzsvērtu sociālā darba radikālo lomu.
Vēl viena nozīmīga tēma, par kuru diskutēja konferencē, ir uz pierādījumiem balstīta prakse visos līmeņos. Arī makro līmenī ir nepieciešami pierādījumi no prakses. Sociālajam darbam ir jābūt pārstāvētam nacionālajos dokumentos, kas apskata situāciju valstī. Šādos dokumentos būtu jāiekļauj esošajos pētījumos un pierādījumos balstīts sociālo darbinieku viedoklis. Tas ļautu vairāk atklāt tās kopsakarības, kuras pastāv starp sociālās drošības sistēmu kā atgriezenisku investīciju valsts ekonomikā. Tāpat arī izglītības sistēmai un sociālo pakalpojumu plānošanai jābalstās uz pierādījumiem par to efektīvākajiem risinājumiem. Interesanta tēma, kas izskanēja uz pierādījumiem balstītas prakses kontekstā, bija t.s. fake news un pierādījumi. Sociālo darbinieku informācijai ir jābūt pārdomātai un pamatotai, lai neviļus neiedotu citiem pamatu negatīviem stereotipiem.
Konferencē izskanēja arī viedokļi, ka Eiropai vajadzētu līdzīgi kā ASV vienoties par vienotu sociālā darba standartu, jo šobrīd ES ir vērojama ļoti liela sociālā darba sistēmas dažādība.
Konferencē tika skarti arī tādi jautājumi, kas šobrīd vēl nav sociālā darba telpā, piemēram, sociālā darba atbilde uz ekoloģijas jautājumiem: vai sociālajam darbam ir kāda noteikta pozīcija šajā kontekstā? Kāda mūsdienās ir sociālā darba loma attiecībā uz sabiedrības noslāņošanos un nevienlīdzību, kā arī sabiedrības sašķelšanos un nabadzības mazināšanu? Kāda vispār ir sociālā darba loma sabiedrības harmonizēšanā?
Var secināt, ka Latvijas sociālajā darbā lielā mērā ir jūtama arī citur Eiropā pastāvošie izaicinājumi. Tas nozīmē, ka mums ir jātuvinās starptautiskajai sociālo darbinieku kopienai, sekojot līdzi tiem risinājumiem, kas redzami Eiropas valstīs ar ilgāku un bagātāku sociālā darba vēsturi. Tāpēc Sociālo darbinieku biedrība turpinās diskusijas par Eiropā un Latvijā aktuālajiem jautājumiem gan sociālo darbinieku vidū, gan arī ar sociālās politikas veidotājiem.
Labklājības ministrijas Sociālā darba speciālistu sadarbības padomes sēde 18.09.2019. Latvijas sociālo darbinieku biedrības ikgadējā konference 8.11.2019.
Komentāru iespēja šobrīd ir liegta.