20.novembrī notika Saeimas Sociālās drošības apakškomisijas sēde
20.novembrī notika Saeimas Sociālās drošības apakškomisijas sēde, kurā noritēja speciālistu diskusija par sociālā darba izglītības jautājumiem. Sanāksmē piedalījās pārstāvji no Sociālo darbinieku biedrības, Kristīgās akadēmijas, Rīgas Stradiņa universitātes, Liepājas augstskolas, Saeimas deputāti un pārstāvji no Izglītības zinātnes un Labklājības ministrijas. Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas vadītāja A.Barča organizē jau otro tikšanos par sociālā darba problemātiku, kurā piedalās arī Sociālo darbinieku biedrības pārstāvis.
Dalībnieki dalījās ar savu redzējumu par sociālā darba izglītības problēmām Latvijā. Rīgas Stradiņa universitātes pārstāve L.Vilka akcentēja sociālā darba nozīmi Latvijas Nacionālā attīstības plāna kontekstā, kā arī nepieciešamību veidot atsevišķu zinātņu nozari – sociālais darbs, attīstot doktorantūras studijas sociālā darba nozarē. Tādejādi tiktu veicināta sociālā darba zinātne, pētniecība, kā arī stiprināta sociālā darba identitāte.
Labklājības ministrijas pārstāve I.Skrodele-Dubrovska dalībniekiem sniedza ieskatu par sociālā darba izglītības problēmām, balstoties uz datiem, kas ievākti kopš 2010.gada. Tika prezentētas LM darba grupas par sociālā darba pamatnostādnēm 2013.-2016.gadam problēmu aktualitātēm sociālā darba prakses laukā, normatīvos un sociālā darba izglītībā. Kā arī ieskicēti pirmie pētījuma rezultāti par sociālā darba situāciju un problēmām Latvijā. I.Skrodele-Dubrovska piezīmēja, ka pēc pēdējiem rīcībā esošiem datiem pašvaldības nespēj nodrošināt atbilstošu speciālistu skaitu un 10% speciālistu ir nepietiekam izglītība sociālā darbā. Īpaši šī problēma skar Latvijas attālinātos reģionus.
Kristīgās akadēmijas rektore S.Gūtmane akcentēja karitatīvā sociālā darba nozīmi holistiskā problēmu risināšanas pieejā un atbalsta sniegšanā grūtībās nonākušiem cilvēkiem, kā arī akcentēja nepieciešamību uzlabot augstskolu studiju programmas. Studenti augstskolā ir jāiegūst tādas zināšanas un prasmes, lai tās būtu maksimāli pielietojamas ikdienas praksē. Jāpiebilst, ka arī Sociālo darbinieku biedrībā ir pārstāvēti karitatīvie sociālie darbinieki, t.sk. arī biedrības valdē – Kristīgās akadēmijas lektors Valters Dolacis.
Sociālo darbinieku biedrības pārstāve I.Lāss izglītības problemātiku aplūkoja no sociālā darba prakses – praksē pastāvošās situācijas – skatupunkta. Ar katru gadu aizvien grūtāk ir aizpildīt sociālo darbinieku un sociālās palīdzības organizatoru vakances. Par piemēru kalpo arī atsevišķas pašvaldības, kurās darbinieki tiek meklēti gada garumā. Otra problēma – jaunie darbinieki praksē ir jāapmāca darba devējam un pēc augstskolas beigšanas sociālie darbinieki nav gatavi strādāt ar dažādām mērķa grupām. Savukārt augstas klases speciālistiem nav iespējas pielietot savas prasmes un zināšanas, jo sociālais darbs kļūst birokrātiskāks un orientēts uz sociālo ierēdniecību, nevis uz sociālā darba veikšanu. Iegūtās prasmes nav iespējams pielietot arī novadu pagastu sociālajiem darbiniekiem, jo ikdienā vienam darbiniekam ir jāveic vairāku speciālistu funkcijas. Daudzas pašvaldības nenodrošina ne tikai atbilstošu speciālistu skaitu, bet arī atbilstošas un piemērotas sociālā darba veikšanai telpas un tehnisko nodrošinājumu. Izglītības problēmas ir tikai viena daļa no problēmām, kas šobrīd ir identificētas sociālā darba jomā. Tādēļ risinājumiem jābūt kompleksiem. Sociālo darbinieku biedrība tādēļ saskata nepieciešamību veidot Sociālā darba likumu, lai skaidri noteiktu sociālā darba lomu sabiedrībā, identificētu profesionālās robežas, sadarbību ar citu nozaru speciālistiem, atrunātu sociālo darbinieku tiesības un pienākumus u.c. Apakškomisijas sēdē tika nolemts, ka diskusija par problēmām sociālajā darbā profesijā Latvijā, t.sk. sociālā darba izglītībā ir jāturpina.
Informāciju sagatavoja Ieva Lāss un Mārtiņš Moors
Noslēgusies 3.Sociālā darbinieku praktiskā konference “Sociālā darba efektivitāte: problēmas un risinājumi” Par sociālā darba speciālista tālākizglītības iespējām
Komentāru iespēja šobrīd ir liegta.