Par sociālā darba speciālista tālākizglītības iespējām
2013.gada 26.februārī notika LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sociālās drošības apakškomisija sēde, kurā tika skatīts jautājums par sociālā darba speciālista tālākizglītības iespējām.
Sēdē piedalījās arī Sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Moors, kā arī Labklājības ministrijas (LM), Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un augstskolu, kuras īsteno sociālā darba studiju programmas, pārstāvji. LM pārstāve informēja, ka vairākos plānošanas dokumentu projektos kā plānotā aktivitāte turpmākajam plānošanas periodam no 2014.-2020.gadam. LM kā vienu no ar sociālo darbu saistītajām prioritātēm izvirza 7 metodiku izstrādi, ko ir ierosinājuši paši profesionāļi – pa mērķa grupām:
- no psihoaktīvām vielām un azartspēlēm atkarīgās personas;
- pirmspensijas vecuma personas;
- varmākām un vardarbībā cietušajām personām;
- ilgstošie bezdarbnieki;
- ģimenes ar bērniem, t.sk. ar bērniem invalīdiem – lai novērstu bērnu ievietošanu aprūpē institūcijās;
- ilgstošie sociālās palīdzības saņēmēji;
- jaunieši, kas nemācās, nestrādā, ar uzvedības traucējumiem.
IZM pārstāvis pauda viedokli, ka ministrija nav iesaistīta sociālā darba tālākizglītības attīstībā.
Augstskolu pārstāvji saista tālākizglītības attīstību ar iesaistīšanos šādu izglītības programmu izstrādē. Protams, vājākais punkts tālākizglītības realizācijā ir finansējums, kura avots un apmērs nav nekur precīzi noteikts.
Sociālo darbinieku biedrība uzsvēra, ka tālākizglītība un prasība pēc metodoloģiskā atbalsta nacionālā līmenī ir saistāma ar uz pierādījumiem balstītu prakses instrumentu izstrādi (vai pārņemšanu no ārvalstīm) un aprobāciju Latvijā, kā arī apmācību darbiniekiem dažādās prakses jomās un darbā ar dažādām mērķa grupām.
20.novembrī notika Saeimas Sociālās drošības apakškomisijas sēde 2013. gada pirmā Sociālā darba speciālistu sadarbības padomes sēde
Komentāru iespēja šobrīd ir liegta.