Valsts prezidenta kancelejas organizētā diskusijā “Šodienas bērni – Latvijas nākamā simtgade”
29.05.2017. Sociālo darbinieku biedrības valdes priekšsēdētāja Linda Ozola piedalījās Valsts prezidenta kancelejas organizētā diskusijā “Šodienas bērni – Latvijas nākamā simtgade”.
Latvijas Bērnu labklājības tīkla vadītāja Daiga Eiduka prezentēja pērtījumu “Bērnu labsajūta Baltijas valstīs”. Pētījuma rezultātu ziņojums būs pieejams šī gada jūnijā Latvijas bērnu labklājības tīkla mājas lapā www.bernulabklajiba.lv
Diskusijas laikā Labklājības ministrs J.Reirs informēja par Labklājības ministrijas iecerēm veidot bērnu tiesību konsultatīvo institūciju, kuras viens no uzdevumiem būtu arī sekot bērnu alternatīvās aprūpes pakalpojumu ieviešanai. Savukārt Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Āboliņa informēja par specializēto audžuģimeņu pakalpojuma ieviešanas procesu.
Vidzemes augstskolas asociētā profesore Feliciana Rajevska informēja par to, ka saskaņā ar pētījumu datiem vislielākā atdeve un labākie rezultāti ir tad, ja investē pakalpojumos kas orientēti uz pirmsskolas vecuma bērnu grupu. Aktualizē jautājumu par fragmentētas politikas problemātiku (risinājums – integrēta pieeja), kā arī atbalsta personāla trūkumu skolās bērniem ar funkcionāliem un garīga rakstura traucējumiem.
Ilze Žagare, kas pārstāvēja SOS Bērnu ciematu asociāciju, arī akcentēja preventīvā sociālā darba ar vecākiem un pedagogiem pirmsskolas izglītības iestādēs nozīmību.
Rīgas Stradiņa universitātes profesore Gunta Ancāne pauda viedokli, ka vesels bērns ir laimīgs bērns. Tika uzsvērts tas, ka bērnu labsajūta ir vienlīdzīga ar vecāku labsajūtu, kā arī bērnu pašcieņa ir vienlīdzīga ar vecāku pašcieņu. Bērnam un vecākam pašcieņas nodrošināšanai ir jāattīsta viņu spēja patstāvīgi spriest un pieņemt lēmumus.
Izglītības jomas eksperte, dr.pead. Aija Tūna uzsvēra to, cik nozīmīgi bērnu labklājībai un attīstībai ir nerāmēt bērnus, attīstīt bērnu iniciatīvas un atbalstīt viņu radošās izpausmes, skolās jāveido kreatīva, bērnam radoša vide, labsajūtas un līdzdalības iespējai jābūt kā pamatam izglītības procesā, pedagoģiskais process jābalsta uz sadarbības nevis konkurences principiem.
SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs, uzsvēra to, ka attīstot sistēmu, tas jādara lēni un mērķtiecīgi, izvairoties no lielām krīzēm, kā arī to, ka mēs katrs esam atbildīgs par savu un savu bērnu labklājību, tas ir, ja mēs ar savu nodokļu maksāšanas, iepirkšanās, ziedošanas, izteikšanās par valsti un līdzcilvēkiem u.c. paradumiem neveicinām savas valsts attīstību, mēs ietekmējam arī savu bērnu labklājību. Bērnu un mūsu labklājība veidojas nevis dzīves, citu un sevis nopelšanā, bet gan sevis, citu un situāciju pieņemšanā un, nepatīkamu situāciju gadījumā, lēmumu par darāmo pieņemšanā, tādējādi veidojot radošu un uz izaugsmi virzītu vidi sev un bērniem.
Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu attīstības padomes sēde 26.05.2017. plkst.11.00 Projekta “Identification and management of hazards in the work environment of specialists dealing with community risk members” noslēguma konference Viļņā no 25.05.-26.05.2017.
Komentāru iespēja šobrīd ir liegta.