SDB rīkotās 6. profesionālās konferences 13.11.2015. kopsavilkums (prezentācijas)
Jau sesto gadu pēc kārtas 2015. gada 13. novembrī tika rīkota SDB sociālo darbinieku zinātniski praktiskā konference, kuras tēma šogad bija aktualitātes un perspektīva sociālā darba praksē Latvijā, kuras mērķis bija aktualizēt mūsdienu sociālā darba prakses jautājumus, bagātināt sociālā darba speciālistu profesionālo kompetenci, dalīties darba pieredzē par efektīvākajiem risinājumiem sociālā darba kvalitātes uzlabošanā, kā arī prezentēt veiktos prakses pētījumus.
Konference tika rīkota Baltijas Starptautiskā akadēmijā, un tās dalībnieku skaits šogad bija pāri par 250 dalībniekiem no visas Latvijas.
Konferences ievadā atklāšanas runas un sveicinājumus sociālajiem darbiniekiem teica SDB valdes priekšsēdētāja Līga Āboltiņa, Baltijas Starptautiskās akadēmijas studiju virziena Sociālā labklājība programmas direktore Andra Mite, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece veselības un sociālajos jautājums Ilze Rudzīte, kas ir viena no 2014. gada titula “Labākais sociālais darbinieks” ieguvējām un SDB biedre, kā arī Ilze Skrodele-Dubrovska, LR Labklājības ministrijas Sociālās iekļaušanas un sociālā darba politikas departamenta direktora vietniece.
Konferences zinātniski praktisko uzstāšanos daļu atklāja Dr. paed. Liesma Ose, Latvijas Kopienu iniciatīvas fonda valdes priekšsēdētāja un Latvijas Kristīgās akadēmijas profesore, ar uzstāšanos “Sistēmiskā pieeja patvēruma meklētāju atbalstam sociālā darba praksē” (prezentāciju skat. zemāk), kurā skaidroja sistēmisko pieeju patvēruma meklētāju atbalstam sociālā darba praksē, atklājot Latvijas valsts plānotos pasākumus bēgļu uzņemšanai.
L. Ose uzsvēra, ka patvēruma meklētāju uzņemšanas Latvijā mērķis ir atbalstīt un iespējot bēgļu kļūšanu par ekonomiski patstāvīgiem iedzīvotājiem un līdzdalīgiem sociālajā un kultūras dzīvē, tāpat arī norādot, ka sociālais darbs ar patvēruma meklētājiem ietver gan sociālā darbinieka darbību individuālā līmenī ar klientu, gan darbu ar pašvaldību, vietējo sabiedrību, gan darbību valsts līmenī, tostarp politiskajā arēnā.
L. Ose prezentēja arī Ministru kabineta novembrī apstiprināto rīcības plānu “Patvēruma meklētāju uzņemšana un integrācija: Latvijai piemērotas sistēmas izveidošana”, kas parādīja valsts piedāvātos palīdzības un integrācijas mehānismus patvēruma meklētāju/ bēgļu gadījumā.
Konferenci turpināja Dr. philol. Skaidrīte Gūtmane, Latvijas Kristīgās akadēmijas rektore, profesore, un Karitatīvā sociālā darba bakalaura un maģistra studiju programmu koncepcijas un izveides autore, ar uzstāšanos “Karitatīvā sociālā darbinieka kompetence darbā ar patvēruma meklētājiem” (prezentāciju skat. zemāk), kurā atklāja karitatīvā sociālā darbinieka kompetenci veidojošos lielumus darbā ar patvēruma meklētājiem.
Rektore savā uzstāšanās runāja par garīgā elementa prioritāti solidaritātes principā un attieksmē pret bēgļiem, uzsverot, ka sociālā darbinieka pašcieņas garīgais un ētiskais pamats jābalsta Jaunās Derības teoloģijas attieksmē pret bēgļiem un svešiniekiem. Tāpēc, lai pārvarētu “kultūras distanci”, ir nepieciešams iegūt antropoloģiskas zināšanas par Austrumu kultūras bēgļu mentalitāti, un skaidroja tādus Austrumu kultūras jēdzienus kā ģimene, īpašums, komunikācija, bērni, sieviete, darbs, dzimtene, Allāhs – no antropoloģisko zināšanu praktiskā leņķa darbā ar bēgļiem, kādi tie sasniedz Eiropu.
Uzstāšanos rektore noslēdza, uzsverot, ka antropoloģiskā pieeja uzsver nepieciešamību veikt migrācijas izpēti, aplūkojot tieši garīgo sakņu fenomenu. Patvēruma meklētāju, migrantu un citu svešzemnieku profesionālai izpratnei nepieciešama garīga pieeja jūdu-kristiešu tradīcijā, kas nodrošina efektīvu komunikāciju. Tādējādi Sk. Gūtmane prezentēja nepieciešamību pēc migrācijas antropoloģijas izpētes saistībā ar patvēruma meklētāju/ bēgļu jautājumu risināšanu.
Lai runātu par deinstitucionalizācijas procesiem Latvijā, tika aicināts uzstāties Māris Grāvis – Biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” valdes priekšsēdētājs, ar uzstāšanos “Deinstitucionalizācija kā iespēja attīstīt sociālo darbu un nodrošināt mūsdienīgus pakalpojumus” (prezentāciju skat. zemāk) – tieši atklājot deinstitucionalizācijas (DI) piedāvātās iespējas attīstīt sociālo darbu Latvijā ar noteiktām mērķauditorijām.
Uzstāšanās sākumā M. Grāvis iepazīstināja ar “Rūpju bērna” ilggadīgo pieredzi, strādājot ar jauniešiem ar garīgās un fiziskās attīstības traucējumiem, norādot uz pirmajiem DI pasākumiem Latvijā kā biedrības iniciatīvu un sevi pozicionējot kā DI virzītāju Latvijā. Tāpat M. Grāvis nošķīra DI kā tādu no DI projekta, kas tiek realizēts ESF fonda projekta ietvaros Latvijā un kura ietvaros ir paredzēts atgriezt pašvaldībās 700 personas, kas šobrīd dzīvo VSAC, parādot, ka DI nesatur riskus esošās aprūpes sistēmas iznīcināšanai. Tādā veidā M. Grāvis viesa skaidrību par DI procesa būtību, norādot uz reālām plānotām darbībām Latvijā noteiktu mērķgrupu ietvaros viņu dzīves kvalitātes uzlabošanai.
Uzstāšanās otrajā daļā M. Grāvis skaidroja DI plānoto procesu ārpusģimenes aprūpes jomā, DI personām ar garīga rakstura traucējumiem, nepieciešamās aktivitātes sekmīgai DI īstenošanai Latvijā, un noslēdza savu uzstāšanos ar pašvaldību un iesaistīto partneru lomu un uzdevumu skaidrojumu, – kopumā viešot skaidrību par DI procesiem Latvijā un norādot uz attīstības un finansēšanas iespējām sociālajā darbā ar DI procesa mērķgrupām.
Nākošā uzstāšanās bija saistīta ar titula “Labākais sociālais darbinieks 2014” ieguvēju pagājušajā gadā – Santu Knopkenu, Skrundas novada sociālo darbinieci darbā ar ģimenēm un bērniem, kura pēc SDB iniciatīvas runāja par savu darba gada pieredzi labākā sociālā darbinieka statusā un perspektīvu. (prezentāciju skat. zemāk). Tā kā labākā sociālā darbinieka tituls tiek piešķirts katru gadu, SDB ir nodomājusi uz katru ikgadējo konferenci aicināt šī titula ieguvēju iepriekšējā gadā, lai sapulcējušies sociālie darbinieki redzētu savu kolēģu labo pieredzi un labās prakses piemērus, un tādējādi gūtu stiprinājumu savai profesionālajai darbībai tajās jomās, kurās tie strādā un kuras pārstāv. Santa Knopkena tādā veidā prezentēja sava darba kontekstu – vispirms iepazīstinot ar Skrundas novada Sociālo dienestu un tad nostādot kā prioritāti ģimeni un darbu ar to, kas tad arī aizņem Santas ikdienas profesionālo pienākumu lielāko daļu.
Pārējā uzstāšanās bija šī darba ar ģimeni prioritātes atspoguļojums pēdējā gada ietvaros, kurā S. Knopkena iepazīstināja ar savu sociālā darba ar ģimenēm un bērniem pieredzi, strādājot Nīkrāces pagastā, raksturojot pieejamos speciālistus un pakalpojumus šajā jomā, iepazīstinot ar Santas un viņas kolēģu īstenotajiem projektiem sadarbībā ar biedrībām un kristīgajām draudzēm, ieguvumiem no šo projektu realizēšanas tieši ģimenēm ar bērniem, un noslēdzot savu uzstāšanos ar perspektīvā plānotiem darbiem un projektiem.
Ceram šādu labākā sociālā darbinieka godināšanu izveidot kā tradīciju arī turpmākajās konferencēs.
Konferences praktisko aspektu daļu turpināja Zane Izkalna, Ozolnieku novada pašvaldības SAC “Zemgale” direktores vietniece un BSA maģistrante, savā uzstāšanās “Pilngadīgu klientu novērtēšana sociālo pakalpojumu plānošanai” (prezentāciju skat. zemāk). Tajā Zane Izkalna prezentēja savas ikdienas prakses aspektus, proti, pilngadīgo klientu novērtēšanas specifiku, plānojot sociālos pakalpojumus.
Ņemot vērā, ka sociālo pakalpojumu sniedzējam ir jānodrošina klienta funkcionālo spēju novērtēšanu, tika skaidroti tādi jēdzieni kā funkcionēšana, nespēja, izmantojot Starptautisko funkcionēšanas, nespējas un veselības klasifikāciju. Uzstāšanās mērķis bija norādīt uz praktiski izmantojamu izvērtējuma instrumentu pilngadīga klienta pašaprūpes, neatkarības un patstāvīgas dzīves prasmju izvērtēšanai. Kā šāds instruments kalpo Bartela indeksa elementi, un Z. Izkalna norādīja uz SAC pieredzi, piemērojot šādu instrumentu.
Nākamā uzstāšanās turpināja praktisko aspektu aplūkojumu – Konstantīns Bormašovs, Biedrības “Latvijas Ergoterapeitu asociācija” prezidents, Rīgas Sociālā dienesta ergoterapeits un BSA maģistrants, savā uzstāšanās atklāja ergoterapeita skatījumu uz mājokļa pielāgošanas ietekmi uz personas ikdienas dzīvi (prezentāciju skat. zemāk), atklājot prakses aspektus tiem pasākumiem, kas personām ar invaliditāti nodrošinātu pieeju fiziskajai videi, transportam, informācijai un sakariem, tādējādi nodrošinot viņu spēju dzīvot neatkarīgi un pilnvērtīgi, piedalīties visās dzīves jomās. Šādā kontekstā K. Bormašovs runāja par tādiem praktiskiem aspektiem kā vides pieejamība un universālais dizains un tā principi, ilustrējot tos ar praktiskiem piemēriem no dažādām Latvijas pilsētām.
Raugoties no ergoterapeitiskā viedokļa, K. Bormašovs runāja par fiziskās vides pielāgošanas ietekmi uz personas profesionālo dzīvi un parādīja, kādu atbalstu personas ar invaliditāti var saņemt no pašvaldībām un valsts, kā arī reālus piemērus jau notikušiem dzīvokļa un fiziskās vides pielāgošanas piemēriem.
Nākamā lektore Ina Zajončkovska, VSAC “Rīga” filiāles “Teika” Sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas sektora vadītāja, BSA maģistrante, savukārt turpināja iesāktās tēmas un atklāja sapulcētiem sociāliem darbiniekiem Bartela indeksa praktisko pielietojumu sociālajā darbā (prezentāciju skat. zemāk), arī norādot uz Bartela indeksu kā vienu no visbiežāk izmantojamiem instrumentiem funkcionālo spēju novērtēšanai pašaprūpē. Ņemot vērā, ka Bartela indekss ir iekļauts Latvijas likumdošanā kā novērtējuma instruments sociālajiem darbiniekiem, rodas praktiska nepieciešamība skaidrot šī instrumenta lietojumu tieši sociālajiem darbiniekiem ar mērķi, lai sociālie darbinieki varētu izmantot to savā ikdienas darbā. Kā norādīja lektore, Bartela indekss mēra indivīda spēju veikt 10 ikdienas pašaprūpes un mobilitātes aktivitātes, novērtējot šīs spējas punktu sistēmā, katru no aktivitātes jomām pamatojot ar fiziskas vai verbālās asistēšanas apjomu, kas nepieciešams tās veikšanai, proti, pilnīgi atkarīgs, spēj veikt ar palīdzību vai pilnīgi neatkarīgs. I. Zajončkovska nosaukto aktivitāšu novērtēšanu ilustrēja ar praktiskiem piemēriem no savas darbības, strādājot VSAC “Rīga”.
Konferences praktisko aspektu aplūkojumu noslēdza Andris Bērziņš, Biedrības “Latvijas Samariešu apvienība” direktors, kurš ir uzstājies SDB konferencē arī iepriekšējā gadā, prezentējot Latvijas Samariešu apvienības izstrādātos un ieviešamos inovatīvos pakalpojumus, šī gada konferencē prezentējot Elektroniskās aprūpes plānošanas sistēmu “E-aprūpe jeb “ApSis”” (prezentāciju skat. zemāk).
A. Bērziņš vispirms norādīja uz nepieciešamības pamatojumu pēc šādas sistēmas, kā arī skaidroja e-aprūpes tehnoloģisko pusi, lietotāju pārvaldības principus, un konkrētas “ApSis” īpašības, kuru starpā ir objektīvisms, universāls lietojums, visu aprūpes pakalpojumu dzīves vietā iekļāvums, maksimāli racionalizēts process un pielāgojums jebkurai pašvaldībai un citām izvērtēšanas vajadzībām. Sistēma ietver Pārskatu, Vērtēšanas, Plānošanas un Izpildes sadaļu, no kurām daļa ir jau ieviesta sistēmas lietošanā, tāpat kā mobilā aplikācija aprūpētāja lietošanai klienta dzīves vietā.
A. Bērziņš noslēgumā norādīja arī uz turpmākajiem plāniem, starp kuriem ir turpmāka sistēmas papildināšana ar aprūpes veicēja plānotajiem uzdevumiem, ieviešanas projekts sadarbībā ar RD Labklājības departamentu un Rīgas Sociālo dienestu, starp kura uzdevumiem ir “ApSis” daru sinhronizācija ar citām RSD izmantojamām elektroniskajām datu sistēmām (SOPA, Kavis, u.c.) un lietošanas instrukciju izstrādāšana un apmācības programmu sagatavošana sociālo darbinieku praktiskai lietošanai, kas skars sociālo darbinieku nākotnes profesionālo kompetenci. Tādējādi A. Bērziņš, balstoties biedrības darbības piemēros, parādīja savu pārstāvēto NVO kā inovatīvu un aktuālu sociālo pakalpojumu sniedzēju, proti, NVO elastīgumu jaunu sociālo pakalpojumu radīšanā un nodrošināšanā Latvijas sociālās labklājības sistēmas kontekstā.
Pateicamies par sadarbību konferences organizēšanā Baltijas Starptautiskajā akadēmijai par konferences laipnu uzņemšanu savās telpās un SDB biedriem par ieguldījumu konferences organizatoriskās puses nodrošināšanā!
Uz tikšanos nākošajā sociālo darbinieku konferencē 2016. gadā, svinot Sociālo darbinieku biedrības 10 gadu pastāvēšanas jubileju!
Sagatavoja valdes loceklis Valters Dolacis
Sociālo darbinieku biedrības 6. ikgadējā profesionālā konference Identification and management of hazards in the work environment of specialists dealing with community risk members
Komentāru iespēja šobrīd ir liegta.